• Vēsturiskais ievads

    Ejot pa Bērzaines ielu uz Gaujas pusi, ceļš pakāpjas kalnā un skatam paveras skaista parka vidū stalta, sarkano ķieģeļu ēka - Cēsu  internātpamatskola - attīstības centrs. Tā ir šodien.

    Nedaudz atskatīsimies senatnē un pasekosim, kad šī ēka celta, un kā tā izmantota pirms Cēsu sanatorijas meža skolas dibināšanas.

    Visvecākā ēka skolas teritorijā ir celta 1813. gadā un atrodas apmēram 100 m no skolas ēkas. Bērzaine savu nosaukumu ieguvusi no nelielās Bērzaines muižas (vāciski - Birkenruh), bet tā savukārt no bērzu birzīm, kas senatnē to ieskāvušas.

    1826. gadā Bērzaines muižu savā īpašumā ieguva ievērojamais pedagogs, slavenā šveiciešu pedagoga Johana Heinriha Pestalocija audzēknis Alberts Holanders (1796 - 1868) un uz šejieni pārcēla savu privāto 1825. gadā Vecbrenguļos (pie Valmieras) dibināto ģimnāziju, kura ieguva Bērzaines ģimnāzijas nosaukumu.

    Holanderu ģimene

    Sākumā skolā bija tikai jaunākās klases, bet no 1837. gada - arī vecākās.

    Trīsdesmit sešus gadus, kamēr Aberts Holanders savu Bērzaines ģimnāziju vadīja, tā uzplauka. 1837. gadā tajā atvēra visas ģimnāzijas klases. Bērzaines ģimnāzija kļuva par vienu no labākajām, slavenākajām vidējām mācību iestādēm visā Krievijas impērijā. Mācību valoda bija vācu valoda.

    A. Holanders savu ģimnāziju vadīja līdz 1861. gadam. Pēc A. Holandera Bērzaines ģimnāziju no 1861. līdz 1869. gadam vadīja Martins Loflers, tad viņa dēls Alberts Loflers no 1869. līdz 1882. gadam.

    Mārtiņš LoflersAlberts Loflers

    Vēlāk skolu nopirka Vidzemes bruņniecība, kas 1882. gadā uzcēla pašreizējo skolas ēku. Vācu Vidzemes bruņniecības Aleksandra II ģimnāzija Bērzainē pastāvējusi līdz pirmajam pasaules karam. Pirmā pasaules kara laikā skolas telpās atradās Krievijas 12. armijas štābs. 1920. gada rudenī Latvijas Izglītības ministrija Cēsu reālskolu (zēniem), kas līdz šim darbojās Cēsīs, Raunas ielā 2, pārcēla uz bijušās Bērzaines vācu ģimnāzijas telpām Cēsīs, Lielajā Dārza ielā 32 (tagad Bērzaines ielā 34) un pārdēvēja par Cēsu Bērzaines Valsts vidusskolu. Tajās pašās telpās tika atvērts arī Cēsu skolotāju seminārs, kas te darbojās līdz 1922. gadam, kad tika pārcelts uz Rīgu un pārveidots par Rīgas Valsts skolotāju institūtu.

    Ar 1925. gada 1. augustu Cēsu Bērzaines Valsts vidusskolas telpās tika atvērta Cēsu Valsts vidusskola, kurā tika ieskaitīti visi bijušie Cēsu Bērzaines Valsts vidusskolas (zēni) un Cēsu neoģimnāzijas skolnieki un skolnieces.

    1938. gada rudenī bijušajās ģimnāzijas telpās tika atvērts Cēsu Valsts skolotāju institūts, kas pastāvēja līdz 1940. gadam. Tad šajās telpās izvietoja krievu okupācijas garni­zonu. Vācu okupācijas laikā skolas telpās atradās vācu armijas karavīru slimnīca. 1944. gada rudenī, kad Kurzemē vēl granda kara pērkons, Latvijas PSR Izglītības tautas komisariāts veica pasākumus, lai Cēsīs atvērtu sešgadīgo skolotāju institūtu, kas sagatavotu skolotājus nepilna­jai vidusskolai.

    Cēsu sanatorijas Meža skola dibināta 1954. gadā pēc Latvijas PSR Izglītības ministrijas pavēles Nr. 81. 1954. gada 12. jūnijā:

    «Atveru ar š.g. 1. septembri Cēsīs sanatorijas Meža skolu bērniem ar novājinātu veselību (tieksme uz tbc), nosaucot šo skolu par Cēsu sanatorijas Meža skolu.»

    Ar 1977./78. m. g. skolā mācās ar astmu slimie bērni.